Jēru audzēšana līdz atšķiršanai

Ļoti svarīgi ir dzimušos jērus saglabāt un izaudzēt līdz atšķiršanai. Praksē jēri no dzimšanas līdz atšķiršanai aiziet bojā 10 – 20%, bet no tiem 75% nobeidzas pirmajās divās nedēļās pēc dzimšanas.
Jāskatās, lai visi jēri saņemtu pirmpienu pēc iespējas ātrāk – pirmās 3 stundās. Ja šis laiks ir ilgāks par 12 stundām, tas var būt bīstams jēra dzīvībai.
Jēriem injicē selēnu kopā ar L vitamīnu, kā arī pēc vajadzības – A, D, B grupas un citus vitamīnus.
Kūtī jānovērš iespējamie riski”, kuri var būt par cēloni jēru ievainojumiem vai pat nāvei.
Tie varētu būt:
• Nepiesieti vārti;
• Jāskatās, lai jēri nevar iebāzt galvu barības galda redelēs, kuru atstarpei jābūt ne platākai kā – 8cm, vai arī iebāzt kāju grīdas spraugās;
• Lai nemētājas auklas, kurās jēri var sapīties;
• Ūdens siles vai spaiņi jānovieto tā, lai jēri tajos nevar iekrist;
• Jābūt pietiekamai grīdas platībai, lai aitu māte un jēri varētu brīvi pārvietoties.
• Jēriem amputē astes, kad tie ir 5 – 7 dienu vecumā, 4 cm no ķermeņa, starp 3 un 4 skriemeli.
• Mazos gaļas aitu ganāmpulkos kastrē visus teķīšus līdz 1 mēneša vecumam (uzliekot gumijas žņaugus), lai nepieļautu ganāmpulkā tuvradniecisko pārošanu.
• Savlaicīgi uzsāk jēru piebarošanu. Dod spēkbarības maisījumu – 50% sojas vai citus raušus un 50% auzu un miežu miltu maisījumu. Smalku, zaļu sienu. Barības devai jāsatur 18 – 20% proteīna.
Nodrošina piebarošanas aizgaldos tīru dzeramo ūdeni.
Kad jēri sasnieguši 6 nedēļu vecumu, tiem var izbarot veselus, bet
labāk saspiestus graudus.
Vecums, kādā jērus atšķir, atkarīgs no jēru audzēšanas apstākļiem. Parasti atšķir 4 – 5 mēnešu vecumā, bet labos ēdināšanas apstākļos tos var atšķirt 3 mēnešu vecumā, dzīvmasa nav mazāka par 25 – 30 kg, jo šajā vecumā aitu mātēm ir ļoti maz piena, un jēri pārsvarā pārtiek no spēkbarības un siena.
Atšķirot jērus, aitu mātes atņem no jēriem. Jērus atstāj savā aizgaldā, lai tiem būtu mazāks pārdzīvojums – stress. Jērus nosver un datus ieraksta „Aitu uzskaites žurnālā”. Nedēļu pirms jēru atšķiršanas aitām pārtrauc izbarot spēkbarību, saknes. Dod tikai sienu. Atšķiršanas dienā var nedot neko, lai aitu mātēm pārtrauktu piena sekrēciju. Ja aitu mātēm novēro ļoti piedzītus tesmeņus, tad tie ir jāizslauc.

JĒRU IZAUDZĒŠANA NO ATŠĶIRŠANAS LĪDZ TIRGUM
Turpina jērus bagātīgi ēdināt. Papildus ganībām piedod spēkbarību 0,3-0,5 kg. Jēriem kontrolē svaru. Pārdod gaļai ar dzīvmasu 45 – 50 kg.
Izbaro augstas kvalitātes barību. Izvairās no straujas barības maiņas. Pieradina pakāpeniski. Piemēram, baroto spēkbarību sajauc ar jauno un pāriet uz jaunās spēkbarības izēdināšanu nedēļas laikā, ja nav novērota jēru saslimšana.
Septembrī nosver visus izaudzētos jērus un izlasa aitiņas ganāmpulka atjaunošanai un paplašināšanai. Atstāj teicami attīstītas aitiņas, vēlams dzimušas kā dvīnes, ar dzīvmasu virs 40 kg.
Šķirnes aitu fermās izlasa audzēšanai arī teķīšus. Atstāj teķīšus no dvīņiem ar spēcīgu ķermeņa būvi, labi attīstītiem sēkliniekiem. Dzīvmasai jābūt ne mazākai par 50 kg

Avots: Aitkopības rokasgrāmata