Latvijas tumšgalves šķirne ir izveidota pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, vietējs rupjvilnas aitas krustojot ar Šropšīras un Oksfordšīras teķiem, kurus ieveda no Zviedrijas un Anglijas. No 1927. līdz 1937. gadam Latvija importēja 257 Šropšīras un 83 Oksfordšīras šķirnes teķus. Izveidoja teķu nomāšanas stacijas un aitu audzētavas zemnieku saimniecībās un lauksaimniecības skolās. Tā 1937. gadu var uzskatīt par Latvijas šķirnes izveidošanas gadu, jo tad tika pārtraukts uzlabojošo šķirņu imports, uzskatot, ka ir izaudzēts pietiekams vaislas materiāls, lai varētu veikt sekmīgu šķirnes selekcijas darbu. Tās ir ātraudzīgas, ar labu dzīvmasu. Vēlākā laikā, šķirnes pilnveidošanai, izmantotas virkne populāru Eiropas aitu šķirņu: 70. gados, auglības palielināšanai – Somijas landrase; 80. gados, ātraudzības un gaļas kvalitātes uzlabošanai gaļas aitu šķirnes – Il-de –France un Teksela; 90. gadu beigās – Vācijas melngalve un Il-de-France. Mērķtiecīga darba rezultātā Latvijas tumšgalves aitu šķirne ir izveidota ar augstu reprodukcijas spēju, labu ātraudzību un teicamu gaļas kvalitāti.
Aitu māšu produktivitāte: dzīvmasa – 60 – 80 kg; vilnas notirpums – 3,5 – 4,5 kg; aitu māšu
auglība -150% – 200%, izaudzēto jēru dzīvmasa 100 dienu vecuma aitiņām – 20- 25 kg, teķīšiem – 25- 30 kg.
Vaislas teķu produktivitāte: dzīvmasa – 90 – 120 kg; vilnas nocirpums – 5,5 – 6,0 kg.
Avots: www.llkc.lv Dr. agr. Genovefas Norveles un Dr. agr. Dainas Kairišas “Rokasgrāmata aitu audzētājiem”,